No puķēm vismīļākās
... man rozes tumšsarkanās - tā savulaik latviešu dziedātāja Maija Lūsēna priecēja klausītājus. Dziesma gan neietekmēja mūsu izvēli par labu šiem kaprīzajiem ziediem. Varbūt tas bija brīnišķīgais Antuana Sent-Ekziperī stāsts par Mazo princi un viņa rozi, kas jālolo. Katrā ziņā mums bija no kā iedvesmoties. Vasaras sākumā pie Vecāku atbalsta mājas tika iestādītas 33 rozes. Tās visas ir atšķirīgās krāsās, dažām krāsojuma nianses piedod īpašu cēlumu un skaistumu.
Pieredzes apmaiņā Īslandē
Marta beigās –aprīļa sākumā atbalsta centra direktore Ilze Andža kopā ar pārējām Latvijas vardarbībā cietušo bērnu centru, kuri realizē valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, vadītājām piedalījās Latvijas Bērnu fonda organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā darbā ar vardarbībā cietušo bērnu ģimenēm Īslandē. Kas palicis atmiņā pēc ziemeļos tālākās galvaspilsētas Reikjavīkas apmeklējuma? Komandējuma ietvaros notika tikšanās ar Īslandes NVO Blátt áfram Child Sexual Abuse Prevention in Iceland pirms 10 gadiem izveidotās organizācijas dibinātājām Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir. Organizācija izveidota ar mērķi strādāt ar pieaugušajiem, lai viņus apmācītu, kā runāt ar bērniem par seksuālo vardarbību, tādējādi veicot ar vardarbību saistīto preventīvo darbu valstī. Savu darbības programmu šajā jomā Blátt áfram ir adaptējusi no ASV līdzīgas programmas. Organizācija ne tikai strādā ar pieaugušajiem, bet arī skolās runā ar bērniem un jauniešiem par vardarbību. Reizi gadā viņi rīko starptautiska līmeņa konferenci, kurā piedalās ievērojamākie Skandināvijas valstu un ASV līdzīgu organizāciju pārstāvji.
Blátt áfram cieši sadarbojas ar valsts institūciju, kas pilda tādas pat funkcijas kā Latvijas valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, sociālajiem darbiniekiem, policiju un skolām. Visā valstī esot 3 psihologi, kuri parasti strādā un sniedz savus atzinumus dažādās ar vardarbību saistītās lietās. Īslandē pietrūkstot likumdošanas, kas pastiprinātu bērnu aizsardzību no vardarbības.
Blátt áfram aprīlis katru gadu ir bērnu aizsardzības pret vardarbību pasaulē mēnesis. Organizācijai ir savs profīls „facebook”, caur kuru komunicē ar sabiedrību. No savas pieredzes vadītājas atzīst, ka vecāki ir grūti „iekustināma” mērķauditorija, tāpēc viņas daudz strādā caur skolām: apmāca skolotājus, kā runāt ar vecākiem un bērniem par seksuālo vardarbību. Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir šo 10 organizācijas pastāvēšanas gadu laikā ir apmācījušas 20000 cilvēkus. Tas ir labs sākums cilvēku apziņas mainīšanai. Tagad salīdzinoši biežāk ir gadījumi, kad par seksuālo vardarbību pret bērniem cilvēki ziņo atbildīgajām institūcijām, lai gan likums to noteicis ir sen. Īslandē notikusī aptauja liecinot, ka vidējais no seksuālās vardarbības cietušā bērna vecums ir 9 gadi. Līdz 18 gadu vecumam seksuāli tiek izmantoti vidēji 1 meitene no 8 un 1 zēns no 4. Varmācīgi ir ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. 1 no 5 bērniem tiek pakļauts seksuālajai vardarbībai caur internetu.
Programmā, ko darbam ar no seksuālās vardarbības cietušajiem bērniem piedāvā Blátt áfram, ir 24 metodes, no kurām reāli izmanto 3-4. Īslandē 2013. gadā veiktā aptauja par to, kas var būt varmāka. 93 % bērnu, kas cietuši no seksuālās vardarbības, apliecina, ka tie bijuši: 1) sporta treneri, 2) dziedāšanas skolotāji, 3) ārsti, 4) policisti u.c. Pavisam 17% Īslandes bērnu līdz 18 gadu vecumam ir seksuāli izmantoti. Pie seksuālās vardarbības Īslandē pieskaita arī seksualizētu verbālu uzvedību. Augstāk minētajā aptaujā 27 % bērnu norāda, ka ir cietuši no seksuālās vardarbības. Tāpat kā Latvijā varmākas visbiežāk ir bērnam labi zināma persona, kam viņi uzticējušies. Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likums atšķiras no Īslandes ar to, ka Īslandē ir noteikts 2 gadu cietumsods, ja cilvēks zina par seksuālu vardarbību pret bērnu, bet neziņo atbildīgajām institūcijām. Atšķirībā no Latvijas, kur vardarbībā cietušo bērnu ir iespējams uzreiz ievietot kādā no krīzes centriem rehabilitācijas saņemšanai, Īslandē, lai saņemtu valsts apmaksātu rehabilitāciju, bērniem ir jāgaida 6 -8 nedēļas. Gada laikā no ģimenes šajā valstī izņem apmēram 100 bērnus, kas, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti mazs skaitlis. Šogad Īslandē esot ieplānota bērniem valsts apmaksāta rehabilitācija uzreiz pēc notikuša seksuālās vardarbības fakta. Blátt áfram darbinieces atzīmē, ka Īslandē bērnu tiesību aizsardzības inspekcija realizē veiksmīgu programmu ģimenes saglabāšanai. Viņi maksimāli cenšas saglabāt, nevis izņemt bērnus no ģimenes. Nepieciešamības gadījumā bērnus ievieto arī audžuģimenēs, kuras apmāca pēc ASV adaptētas programmas, taču šeit īpaši neaizraujas ar audžuģimeņu izveidošanu, jo bijis daudz vardarbības gadījumu tajās. Vairākus gadus atpakaļ populāri bijuši ģimenes bērnu nami, taču līdzīgi kā Latvijā, arī šī metode šobrīd vairs nav populāra.
Blátt áfram darbinieces iepazīstināja ar viņuprāt veiksmīgākajiem metodiskajiem materiāliem, kas izmantojami seksuālās vardarbības preventīvajam darbam, kā arī uzdāvināja 2 jaunākos izdevumus centru darbības organizēšanai Latvijā.
Īslandē pavadītās dienas bija ļoti labi izplānotas, darbs ritēja raiti, diskusiju laikā varēja apmainīties ar domām un salīdzināt problēmu redzējumu un risināšanu gan Īslandē, gan Latvijā. Īslandes puse bija parūpējusies arī par to, lai Latvijas kolēģi varētu iepazīties ar tālās zemes skarbo dabu.Svava Brooks, Sigridur Bjornsdottir un Gudrun Helga Bjarnadottir bija ļoti pretimnākošas un mudināja sadarboties arī turpmāk.
Stādīšanas talka „Rasas pērlēs”
Maija mēneša sākums mūs ar labiem laika apstākļiem nelutināja. Tāpēc augļu koku un puķu stādīšana bija jāatliek uz mēneša otro pusi. 21. maijā pēc kolektīva kopsapulces centra darbinieki , paņēmuši darba rīkus, devās uz dārzu, līdzi vedot ābeļu, bumbieru, plūmju un ķiršu kociņu, upeņu krūmu stādus. Pirms tam izraka nepārziemojušos iepriekš stādītos kociņus. Jauniestādītie kociņi un krūmi tika kārtīgi aplieti, lai ātrāk ieaug un nes augļus un ogas par prieku centra bērniem. Pēc tam darbošanās pārcēlās uz centra teritoriju. Tika retinātas ziemcietes puķu dobēs, no jauna stādītas puķes pie Atbalsta mājas, iestādīti košumkrūmi pie Vecāku atbalsta mājas. Sakarā ar teritorijas labiekārtošanas darbiem bija nepieciešamība pārstādīt pirms 4 gadiem iestādīto sudrabegli. Tagad tā atradīsies aiz Vecāku atbalsta mājas, būs redzama no centra teritorijā iebraucamā ceļa, tur būs vairāk vietas brīvai augšanai, netraucējot bērnu aktivitātēm.
Ko dara projektā iesaistītās personas
No vardarbības cietušās personas „Rasas pērlēs” katra saņem 5 psihologa un 3 sociālā darbinieka konsultācijas. Šobrīd centrā esošās sievietes piedalās sociālo audzinātāju piedāvātajās aktivitātēs: gatavo ēst, mācās pagatavot dažādus dekorus savas dzīvesvietas atsvaidzināšanai, pērļo u.c. Katru darba dienu 2 stundas tiek veltītas fiziskam darbam centra teritorijas labiekārtošanā , siltumnīcas un dārza uzturēšanai kārtībā. Karstais laiks un spožā saule pēc padarītā darba vilina sievietes nopeldēties Rugāju ezerā, ko viņas labprāt dara. Mēnesis paiet ātri. Ar uzlabotu pašapziņu un jaunām iemaņām un zināšanām projekta klientes dodas mājup, lai realizētu iecerētās izmaiņas savā dzīvē.
Sācies projekts „Sociālās palīdzības sniegšana”
2013.gada sociālās palīdzības sniegšanas projekta laikā tika gūts apstiprinājums tam, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāti var mainīt, mērķtiecīgi iedarbojoties uz apziņu, stiprinot un atbalstot sarežģītās dzīves situācijās. Tāpēc ir vitāli nepieciešams turpināt šo darbu - motivēt , mācīt un atbalstīt cilvēkus mainīt ieradumus, tādējādi palīdzot sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, mazinot vardarbību ģimenēs un sabiedrībā kopumā. Šī gada jaunais projekts ir iesāktā darba turpinājums. Projekta mērķis ir veicināt vardarbības mazināšanos ģimenēs un sabiedrībā kopumā. Tajā tiks iesaistītas 30 no vardarbības cietušas personas ( kā sievietes, tā vīrieši) un atbalsta centrā rehabilitāciju izejošo bērnu vecāki ( 13).
Vardarbībā cietušo bērnu vecāki „vecāku atbalsta mājā” pavadīs 3 dienas un katrs saņems pa 2 psihologa un 2 sociālā darbinieka konsultācijām . No vardarbības cietušās personas „Rasas pērlēs ”dzīvos 30 dienas, saņemot 5 psihologa un 4 sociālā darbinieka konsultācijas katra. Psihologu konsultāciju laikā mērķa grupas iegūs jaunas sociālas iemaņas un prasmes- zināšanas par bērnu emocionālo audzināšanu un drošas piesaistes veidošanu, dzīvi bez atkarībām, apgūs elementāras saskarsmes prasmes, mācīsies meklēt palīdzību pie speciālistiem un paši sev palīdzēt u.c. Sociālais darbinieks vadīs nodarbības elementāru sadzīves prasmju apgūšanā: ēdiena gatavošanā, mājokļa uzkopšanā, rūpēm par tīru un kārtīgu apģērbu, mācīs meklēt interesēm un spējām atbilstošu darbu, organizēt saturīgu brīvo laiku ģimenē, dzīvot bez atkarībām. Mērķa grupu dalībniekiem pēc nepieciešamības tiks ierādīti datorlietošanas pamati. Pastāvīgi ar šīm personām strādās sociālie audzinātāji: vadīs mājturības ( piem. šūšana, adīšana, tamborēšana, galda klāšanas un ģērbšanās kultūra u.c.), tehniskās ( piem. sīkie remontdarbi mājās, velosipēdu remonts, kokapstrādes nodarbes u.c.) un darba terapijas ( sēšana, stādīšana, ravēšana, laistīšana, gatavās ražas novākšana u.c.) nodarbības. Darba terapija ir būtiska rehabilitācijas sastāvdaļa, tā notiks katru dienu 2 stundas. Nodarbības tiks organizētas tā, lai mērķa grupu dalībniekus izglītotu par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē starp pieaugušajiem un bērniem, pieaugušajiem un pieaugušajiem, bērnu starpā, attīstītu saskarsmes prasmes un iemaņas un veicinātu sadarbību, lai attīstītu sadzīves prasmes, celtu mērķa grupu personu pašapziņu, veicinātu veselīga dzīves veida piekopšanu, motivētu strādāt ģimenes un sabiedrības labā.
Projekts „Sociālās palīdzības sniegšana” sadarbībā ar nodibinājumu Fonds „Ziedot” tiks īstenots līdz 2014.gada 31. decembrim.